Vai pastāv dzīve pēc piedzimšanas
Dvīņu saruna mātes klēpī par iespējamo dzīvi pēc piedzimšanas 😉
Uguns ceļš
Katarisms (no grieķu catharos – tīrs) bija valdošā reliģija viduslaikos Pireneju austrumu pusē – visā Dienvidfrancijā un daļā Spānijas.
Uz katariešu jeb kataru apdzīvoto apgabalu mēs dodamies savos ikgadējos meditāciju ceļojumos, līdzi ņemot nelielu interesentu grupu. Šeit apkopota plašāka informācija par šo apgabalu un katariešiem.
Kā augšā - tā apakšā
Viens no mums svarīgiem Skolotājiem Lars Muhl ir sacījis, ka augstumi, kādos mēs spējam pacelties, ir atbilstoši dzīlēm, kādās mēs esam gatavi nolaisties.
Vienatne un vientulība
Pirmajā acu uzmetienā šie jēdzieni šķiet itin līdzīgi. Vēl vairāk – ikdienas sarunās tie tiek pat jaukti. Un tomēr starp tiem ir milzīga atšķirība.
Tiekšanās
Mūsu dzīve visbiežāk veidojas kā tiekšanās pēc kaut kā. Sākumā tā ir tiecība augt lielam, pašam visu darīt, sataustīt, pagaršot, sajust – apzināties sevi un apkārtējos, iepazīt pasauli, sākot ar sev tuvāko, un tad pamazām sniegties aizvien tālāk.
Es un dzīve
Neviens nezina manu ceļu, neviens vienīgs.
Arī es pati ne –
bet tas kļūs man skaidrs, kad pa to iešu.
Visuma gudrība
Senos laikos dievi sprieda, ka nebūtu labi, ja cilvēki uzzinātu Visuma viedās zinības, pirms viņi būtu tam tiešām gatavi. Tāpēc dievi izlēma Visuma gudrību paslēpt kādā vietā, kur cilvēki to nespētu atrast tik ilgi, kamēr nebūtu pietiekami gatavi.
Pieņemšana
Lai sakārtotu attiecības, bieži vien jāsāk ar pieņemšanu. Īpaši svarīgi ir spēt pieņemt savus vecākus - pieņemt tādus, kādi viņi ir – bez pārmetumiem, prasībām un bez vēlmes tos izmainīt.
Par garīgo meklējumu īsceļiem
Pēdējā laikā arvien biežāk sanāk runāt un strādāt ar cilvēkiem, kas mēģinājuši izmantot ajuvasku un dažādus citus palīglīdzekļus “šortkatam” (īsajam ceļam) uz garīgo pasauli un pēc tam palikuši apgrūtinātā saskarē ar realitāti.
Atziņas no Larsa semināra
Šis ir laiks, kad katram jāmodina savs iekšējais dziednieks un savas senās zināšanas ar darīšanu. Vairs nav laika gaidīt, ir jādara.
Par pirti kā dziedināšanas vietu
Gan zeme un ūdens, gan arī uguns kā pirmelementi ir īpaši svarīgi dzīvības radīšanā un veselības uzturēšanā. Tie jo spēcīgi izpaužas pirtī – gan tās veidolā, gan notiekošajos procesos.
Veseluma jēdziens
Veseluma jēdziens senajā uztverē apzīmē cilvēka fizisko un garīgo veselību, attieksmi pret dzīvi, emocionālo līdzsvaru, kā arī viņa raksturu un tikumu.