Visuma gudrība

Visuma gudrība

Senos laikos dievi sprieda, ka nebūtu labi, ja cilvēki uzzinātu Visuma viedās zinības, pirms viņi būtu tam tiešām gatavi. Tāpēc dievi izlēma Visuma gudrību paslēpt kādā vietā, kur cilvēki to nespētu atrast tik ilgi, kamēr nebūtu pietiekami gatavi.

Viens no dieviem piedāvāja Visuma zinības paslēpt Zemes augstākā kalna galotnē. Bet ātri vien viņi atzina, ka cilvēks drīz uzrāpsies visos kalnos un zinības tur nebūs drošībā.

Kāds cits piedāvāja zinības noslēpt jūras visdziļākajā dzelmē. Bet dieviem šķita, ka arī tur zinības būs apdraudētas, cilvēkiem tās pāragri atrodot.

Tad viedākais no visiem dieviem izteica savu priekšlikumu: „Es zinu, kas jādara. Paslēpsim Visuma gudrību cilvēkā pašā. Tur viņš sāks meklēt tikai tad, kad būs pietiekami nobriedis, lai ietu savu iekšējo meklējumu ceļu.”

Pārējos dievus šis priekšlikums sajūsmināja, un tā viņi noglabāja Visuma gudrību pašā cilvēkā.

(Ievas Ančevskas tulkojums no vācu valodas. Avots: www.zeitzuleben.de)