Zibens izlāde

Zibens izlāde notiek tad, kad potenciālu starpība starp atmosfērā uzkrāto enerģiju un zemi kļūst tik liela, ka nenovēršami caursit gaisa slāni kā izolatoru.

Šo izlādi var izmantot kā līdzību saistībā ar cilvēku un viņa emocijām.        Daudzas garīgās mācības vēsta, ka pakļauties emocijām neesot labi. Ir taču dzirdēti teicieni “valdīt pār emocijām”, “neielaist emocijas sevī”, “nepakļauties emocijām”, utt.

Ko tas varētu nozīmēt, ņemot vērā, ka vārdi var maldināt, turklāt cilvēks nav robots un emocijas neizbēgami piedzīvo?

Atbilde varētu būt meditāciju praksē. Meditējot cilvēks iemācās izveidot apzinātības radītu telpu, kas viņu it kā atdala no emocijas radītā uzbangojuma. Respektīvi, emocija tiek sajusta, tā ir klātesoša, bet, pateicoties apzinātības izveidotajai telpai, cilvēks nenokļūst pilnīgā šīs emocijas varā. Analoģijā ar elektrību apzinātība izveido tādu kā izolatoru, kas emocijas spriegumam neļauj cilvēku “sasniegt” un tādējādi būtiski ietekmēt.

Taču vai tas tā vienmēr strādā?

Ļoti bieži emocijas tiek piedzīvotas cilvēka psihoemocionālo traumu izraisītās situācijās, kad cilvēka trauma rezonē, atkal un atkal piesaistot līdzīgas emocijas. Un te mēs nonākam pie analoģijas ar zibens izlādi. Ne velti izlādes aprakstā tika izmantots vārds “nenovēršami”, jo jebkurš izolators augstā sprieguma rezultātā tiek caursists. Ko tad ar šo darīt?

Lai arī tas izklausās paradoksāli, šādi caursitieni ir vērtīgi, jo norāda, kur meklējama psihoemocionālā trauma. Tie norāda uz pavedieniem, kas var kalpot kā makšķeraukla, kuru prasmīgi pietinot, var izvilkt krastā lielo zivi– atrast šo traumu un to dziedināt.

Draugi - ne asakas!